Intervija ar Arletu Apsīti par sporta sasniegumiem un mācībām skolā.

Arletas Apsītes intervija

   Ikdienā ir ļoti svarīgi nodarboties ar kādu sporta veidu. Viens no cilvēku iemīļotākajiem sporta veidiem ir orientēšanās sports, jo tā ir būšana pie dabas un vides iepazīšana. Arleta Apsīte nodarbojas ar orientēšanās sportu, tāpēc viņa tika aicināta uz šo interviju, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem par tieši šo tēmu.

-Kā tu izlēmi nodarboties ar skriešanu?

Vilces sporta dienā es skrēju orientēšanās distanci. Trenere, redzot, ka man tas sanāk, piedāvāja nodarboties ar skriešanu un orientēšanos. Es piekritu.

-Ko tavā dzīvē nozīmē skriešana?

Tas ir tas, kas piepilda manu laiku. Kopš tā laika, kad es sāku nodarboties ar skriešanu un orientēšanās sportu, tas ieņem lielu daļu manas dzīves.

-Cik ilgi tu nodarbojies ar skriešanu?

Kopš astotās klases septembra. Tie ir 2 gadi.

-Cik  bieži tu dodies uz kādām sacensībām?

Ļoti biezi. Sezonas laikā uz sacensībām jābrauc katras brīvdienas.

-Cik bieži tu trenējies?

5-6 reizes nedēļā. Viena treniņa ilgums ir vismaz četrdesmit minūtes, parasti nedaudz vairāk kā stundu.  

-Vai svarīgi trenēties pašai, un vai tu to pati dari?

Jā, svarīgi ir pašam trenēties, jo ar pāris neilgiem treniņiem nedēļā nepietiek. Pati es arī aptuveni noskrienu astoņus kilometrus katru otro dienu.

-Ko tu uzskati par saviem lielajiem panākumiem?

Pagājušogad es tiku Latvijas izlasē un pārstāvēju Latvijas starptautiskās sacensībās.

-Kā var tikt Latvijas izlasē?

Sezonas laikā noskrienot labi atlases sacensības.

-Kur tu piedalīsies šovasar?

Ir plānota nometne Norvēģijā. Domāju, ka būs ļoti interesanti, jo tur es vēl neesmu bijusi.

-Ir zināms, ka tu bieži brauc uz dažādām sacensībām. Kā tu apvieno skolu ar sportu?

Sacensības parasti notiek brīvdienās, bet reizēm arī notiek nometnes skolas laikā, kā rezultātā sanāk kavēt skolu, bet es domāju - ja grib, tad var visu savienot! Jāmāk tikai labi plānot savu laiku.

-Kas ir pats labākais notikums, kas noticis, un ko tu nekad neaizmirsīsi?

Kad es aizbraucu un treniņa sacensībām, trenere pienāca pie mans klāt un, neko nesakot, paspieda man roku. Pēc tam viņa teica, ka šodien ir jau gads, kā es nodarbojos ar skriešanu un ka esmu tikusi Latvijas izlasē, jau pēc diviem mēnešiem man bija jābrauc pārstāvēt Latviju starptautiskajās sacensībās. Tas bija laimīgākais brīdis.

-Ko tu iesaki darīt citiem, kas vēlas sākt skriešanas karjeru?

Vienkārši ir jāsāk trenēties, tad viss notiks.

Intervēja Diāna Samsonova